Laime sev — laime citiem
Ir dienas, kad iekšā mutuļo dusmas. Ne tās skaļās, ne tās uz āru vērstās dusmas, bet tās klusās, kas grauž no iekšienes. Kāpēc esmu tik viegli aizkaitināma? Kāpēc mazas lietas izraisa lielu reakciju? Kāpēc dažkārt jūtos tukša un nejūtu vispār neko?
Es sev vaicāju: "Kādas manas vajadzības nav apmierinātas?"
Jo dusmas parasti nenāk “no nekurienes”. Tās ir signāls, nevis vaina. Tās saka:
– “Tev pietrūkst atpūtas.”
– “Tev pietrūkst uzmanības sev.”
– “Tev vajag robežas.”
– “Tev vajag mieru.”
– “Tev vajag, lai kāds par tevi parūpējas, bet vispirms, lai tu pati par sevi parūpējies.”
Un tad atnāk nākamais jautājums: "Ko es jūtu?"
Un atbilde bieži ir: "Neko."
Kur ir palikušas manas sajūtas? Kur tās pazudušas?
Varbūt tās ir nogurušas. Varbūt tās ir tik ilgi stumtas malā, ka vairs neuzdrošinās runāt. Varbūt tās ir pieradušas, ka “man nav laika”, un vienkārši nolikušas sevi malā.
Bet iekšā, dziļi, dziļi – sajūtas joprojām dzīvo.
Tās tikai gaida, kad es beidzot pajautāšu sev: "Ko man tagad vajag? Kā man būtu labi? Kā priekš manis būtu mierīgi?"
Tikai tad, kad mēs sākam klausīties sevī, sākam arī just.
Rūpes par sevi nav egoisms
Mēs bieži uzskatām, ka nav laika parūpēties par sevi, ka jāstrādā, jāizdara tas, ko nepaspēju, jāpalīdz citiem, jābūt labākiem, gudrākiem, izpalīdzīgākiem, stiprākiem.
Bet patiesība ir pavisam cita:
- Neviens nevar iedot citiem to, kas pašā ir beidzies.
- Tukšs trauks nedod ūdeni.
- Noguris cilvēks nedod mieru.
- Aizkaitināts cilvēks nevar dot maigumu.
- Un cilvēks, kurš nejūt, nevar dot mīlestību.
Tikai iedodot sev atpūtu, mēs spējam dot enerģiju citiem.
Tikai saklausot savas vajadzības, mēs spējam saklausīt arī citu vajadzības.
Tikai laimīgs cilvēks dara laimīgus citus.
Kā sākt rūpēties par sevi?
Nav jābrauc uz ārzemēm. Nav jāmaina dzīvesvieta vai viss jāsāk no nulles. Sākums ir mazs un kluss.
🌿 1. Atļaut sev just to, ko jūti.Pat ja tā ir dusma, vilšanās, tukšums. Sajūtas nenogalina – tās dziedē.
🌿 2. Pasaki sev: “Man vajag pauzi.”
Un patiešām to paņemt – piecas minūtes, pusstundu, dienu, nedēļu...
🌿 3. Ievēro savas robežas.
"Nē" arī ir pilnvērtīgs teikums. Atteikums ir rūpes par sevi, nevis citu pievilšana.
🌿 4. Dod sev mazu prieku katru dienu.
Tā var būt tase silta dzēriena, pastaiga, plediņš ap pleciem, mūzika, svece, klusums.
🌿 5. Ieklausies ķermenī.
Tas runā daudz ātrāk un patiesāk nekā galva.
🌿 6. Atgādini sev, ka esi cilvēks, nevis resurss.
Es drīkstu nogurt. Es drīkstu neko negribēt. Es drīkstu būt. Miers sākas ar vienu vienkāršu teikumu: “Es esmu svarīga.”
Kad mēs to sev pasakām, kaut kas iekšā pamostas un tad lēnām, saudzīgi atgriežas sajūtas, un līdz ar tām arī laime. Ne tā lielā, skaļā laime, bet klusā, siltā, īstā.
Kad mēs esam siltumā, tad mēs to spējam dot tālāk.
Kad mēs esam laimīgi – tie, kas mums ir apkārt, pēkšņi jūtas arī laimīgāki.
Tāpēc rūpes par sevi nav privilēģija, bet tās ir attiecības ar dzīvi un tikai tad, kad mēs piepildām sevi, mēs spējam piepildīt arī citus.